Nolēmu šīs abas nedēļas apvienot vienā atskaitē, jo manas iespējas un motivācija bija zem katras kritikas. Kaut arī biju jau iemācījusies meistarīgi pārvietoties uz kruķiem, tomēr dienas lielāko daļu pavadīju mazkustīgā režīmā, lai nepārpūlētu savu ieģipsēto kāju. Mazliet pamēģināju pagriezt riņķi, bet ātri vien atmetu šo domu, jo tādai nodarbei vajag stingri stāvēt uz abām kājām. Kaut kā sevi piespiedu divas reizes nedēļā 15 minūšu vingrošanai horizontālā stāvoklī, bet jutu, ka ar to ir daudz par maz. Nenoliegšu, ka dažos savas bezspēcības apzināšanās momentos atļāvos apēst kādu saldumiņu tam nepiemērotā laikā. Arī kulinārijā nevarēju izpausties pietiekoši veselīgi, jo veikalā iepirkās vīrs pēc savas saprašanas par ēdienu izvēli.
Šobrīd gan ģipsis jau ir noņemts un tagad jūtos daudz spraunāka un varošāka, motivācija arī ir atgriezusies, lai turpinātu aizsākto. Bet par to nākošajā turpinājumā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru